26. oktobrī. Lekcija "Apavi kā pasaules kultūru tradīciju pirmsākumi"

Kolekcionāres Aleksandras Arhangeļskas lekcijas "Apavi kā pasaules kultūru tradīciju pirmsākumi"
 
Aicinām jūs 19. oktobrī plkst. 18.30 uz etnomuzeju "Cepures Pasaule", Aleksandra Arhangeļska dalīsies savā kaislē pret apaviem un stāstīs par dažādu pasaules tautu apavu tradīcijām. Daļa no viņas kolekcijas ir izstādīta arī mūsu muzejā. 
 
Apavi, kā nacionālā kostīma elements, var atklāt daudz noslēpumu. Tie var pastāstīt par tautas tradīcijām, vēsturi un paradumiem kā arī parāda kopīgo un atšķirīgo, kas raksturo dažkārt pat ļoti attālinātas kultūras.
Apavu rašanās vēsture ir tikpat sena kā cilvēces vēsture, un tie, tāpat kā visi citi katras tautas apģērba elementi, ir mainījušies līdzi laikam.
Katrai tautai ir savas kultūras īpatnības, kas saistītas ar dažādiem ikdienas priekšmetiem. Šis fakts attiecas arī uz apaviem. Daudzu tautu iedzīvotāji ar apaviem saista dažādas tradīcijas, ticējumus un pat leģendas.
 
Kolekcijas vēsture aizsākās tad, kad plaši pazīstamā zinātniece - Āfrikas pētniece, koučs, aizrautīga ceļotāja un modesdāma Aleksandra Arhangeļska secināja, ka pie viņas ledusskapja vairs nav nevienas brīvas vietas suvenīriem - magnētiņiem, ko viņa vienmēr veda no saviem ārzemju ceļojumiem. Tā kā Aleksandra ir izglītota vēstures un etnogrāfijas eksperte, tad viņa sāka meklēt idejas par citāda veida suvenīriem. Aleksandra bija pamanījusi interesantu likumsakarību - tieši apavi ir tie, kas tradicionālo tautastērpu etnogrāfiskajās kolekcijās sastopami visretāk. Tas saistīts ar praktisko pusi - izgatavot tos ir samērā grūti, bet šis svarīgais kostīma elements ļoti ātri iziet no ierindas. Tādēļ arī mūsdienu iešļūcenes un sporta čības ir aizpildījušas visu "pasaules apavu telpu" - tās ir daudz vieglāk izgatavot,tās ir lētas un tās ir ļoti ērti valkāt. Tādā veidā ar rokām izgatavotie apavi, kurus cilvēki valkājuši gadu tūkstošiem, tika izstumti no aprites. Aleksandrai radās ideja šo netaisnību mazināt un interesantā kartā arī visi apstākļi izveidojās labvēligi, lai savu jauno ideju varētu īstenot. Jau iepriekš viņa allaž bija izjutusi īpašu interesi par savdabīgiem un interesantiem apaviem, bet būdama vēsturniece un etnogrāfe, spēja uz tiem skatīties pavisam citādāk .Un tā aizsākās viņas "nekaitīgā" kolekcionēšana, kas ar laiku pārauga absolūtā kaislībā. Kad Aleksandra ierauga kādas savdabīgas čībiņas, nekas nespēj apturēt viņu tās iegūt! Ne jau par velti francūžiem ir sakāmvārds :" Ko vēlas sieviete, to vēlas Dievs!"
 
Pēc lekcijas visiem klausītājiem tiks izdoti apliecinājumi par lekcijas noklausīšanos.
 
Яндекс.Метрика