Šimakšs

Audekls, ar roku darināts izšuvums, pakauša apakšējā daļā - atlass, gar malām - zīda izšuvums, rotāts ar paštaisītām pogām, vizuļiem. Galvassegu “šimakšs” nēsāja pļavu un austrumu mariešu sievietes, kuras 17.-18.gs. pārcēlās no Volgas rajoniem uz Urāliem, tomēr kopumā saglabāja sava tradicionālā tērpa raksturu. Šimakšs uzskatāms par savdabīgāko mari tautu galvassegu. Tas bija iegarens audekls, kura stūri vienā no šaurajām malām bija sastiprināti trīsstūra formā, veidojot cepurīti. Visu audeklu parasti izšuva ar diegiem vai zīdu, savukārt šimakša apakšējo daļu, kas krita pār muguru, dažreiz rotāja ar vilnas bārkstīm. Šimakšu stiprināja uz galvas ar tās cepurītes palīdzību, kuru, savukārt, ģērba uz matu copes. Pļavu marieši nēsāja šimakšu uz galvvidus, savukārt austrumu marieši to ģērba gandrīz uz pieres. Pāri šimakšam sēja audekla lakatu vai kosinku (“pilišmovičs”).Krievija, Mari El.