Kokošņiks

Ņižņijnovgorodas apgabala Sečenovas rajons, 19.gs. To veido mazliet izliekta pamatne, kura pāriet pakauša daļā un ir pilnībā rotāta ar zelta izšuvumiem ar augu ornamentiem, kā arī pieres daļa, kas izgatavota no platas austas pozamentu lentes, kura veido nelielas ieloces un vītnes. Kokošņiks iekšpusē ir nostiprināts ar stingru lina audumu. Acīmredzami, ka šis kokošņiks piederēja bagātai tirgonei vai muižniecei, jo lielākā daļa ciema sieviešu pat svētku dienās ģērba kokošņikus, kuri izgatavoti no lētākiem materiāliem - samta vai zīda. Senos laikos Krievzemē kokošņiku uzskatīja par vienu no galvenajām vērtīgajām pūra sastāvdaļām. No 17. gadsimta ir saglabājušās rakstiskas liecības par kokošņikiem, kuri rotāti ar “pērlēm un dārgakmeņiem” vai “zelta diegiem”. Var secināt, ka kokošņiku nevarēja būt pārāk daudz, jo 1695. gadā kāds kungs Kvašņins savai meitai pūrā deva 11 kokošņikus - 3 svētku reizēm un 8 ikdienai. Protams šādas vērtīgas galvassegas laboja un lāpīja, lai nodotu nākamajām paaudzēm.