Kopš muzeja atklāšanas pagāja
dienas
stundas
minūtes
sekundes
English
Latviešu
РусскийKolekcija
|
Spānija, spāņi, Sieviešu  Tradicionāla Spānijas rietumu reģiona Ekstremaduras sieviešu galvassega. Daži zinātnieki uzskata, ka gorru nēsāja jau... |
Nigērija, Jorubi, Vīriešu  Šis iespaidīgais jorubi tautas kronis ade-ileka (jeb oriša) ir bagātīgi rotāts ar stikla pērlītēm, cilvēku un putnu... |
Ekvadora, kičva, Vīriešu  Šīs maskas nosaukuma burtiskais tulkojums ir “gara galva”. Aija-Uma ir mitoloģisks tēls ar divām sejām, kas idejiski... |
|
Kazahstāna, kazahi, Vīriešu  Šī augstā cepure ar nolocītajām malām var tikt darināta tikai no filca vai arī ārpusē rotāta ar dārgāku audumu.... |
Kirgizstāna, Kirgīzi, Vīriešu  Šī Krievijas dienvidu reģionu un Pievolgas stepju apdzīvojošo tjurku nomadu galvassega bija minēta jau senkrievu... |
Papua Jaungvineja, Sepik upes tauta, Sieviešu  Šī pītā galvassega patiesībā ir līgavas galvas rota, ko tai liek kāzu laikā. Piekrastes tautas rotā ambusapu ar kauri... |
|
Somija, sāmi, Sieviešu  Vienkārša cepurīte, kādas sāmu tautas jaunietes nēsā svētkos. Aizmugurējā daļa sasienama, lai galvassegu varētu... |
Amerikas Savienotās Valstis, apači, Vīriešu, Sieviešu  Tradicionālā apači cilts indiāņu galvasrota ir apsējs. Apsēju nēsāja gan sievietes, gan vīrieši, turklāt uz pieres, lai... |
Baltkrievija, baltkrievi, Sieviešu  Slāvu tautas tradicionāli savas galvassegas darināja izmantojot baltas un sarkanas krāsas materiālus. Balta krāsa... |
|
Taivāna, bununi, Vīriešu  Bununi - viena noa dienvidu Taivānas tautām, kas kādreiz pārtika no medībām un piekopa tādu senu agrokultūras veidu kā... |
Krievija, Krievi, Sieviešu  Meiteņu svētku galvassega. Darināta no kokvilnas ar brokāta auduma elementiem. Piekariņi gatavoti no brokāta diegiem,... |
Vjetnama, Hmongi, Sieviešu  Šādu apsēju hmongi vienmēr nēsā kopā ar tādas pašas vai līdzīgas krāsas lakatu. Spriežot pēc krāsu salikumiem, domājams... |
|
Birma, šani, Vīriešu  Birmas un Taizemes ziemeļos dzīvojošās šanu tautas galvassega sastāv no kopā sašūtiem pieres un pakauša apsējiem.... |
Indonēzija, Toradži, Sieviešu  Šaurais galvas apsējs ir daļa no meiteņu un neprecētu sieviešu tradicionālā tērpa Tanatoradžas apgabalā Indonēzijas... |
Vjetnama, Dzao daiban, Sieviešu  Dzao daiban pieder pie tā dēvētajiem sarkanajiem dzao - lielas tautas apakšgrupas, kas apdzīvo Dienvidķīnas,... |
|
Krievija, Krievi, Sieviešu  Lai arī mūsdienās Pinegas ciemā dzīvo tikai ptuveni 3 tūkst. iedzīvotāju, šis nelielais ciems ir kļuvis par vienu no... |
Ķīna, Juņnaņ, baī, Sieviešu  Baī tauta no Dienvidķīnas saņēmusi savu nosaukumu (ķīniešu valodā - ‘’baltie’’) pateicoties tērpam, kurā dominē... |
Krievija, Nanai, Sieviešu  Viens no sieviešu ziemas cepures veidiem ar pagarinātu aizmugurējo daļu un pušķīti augšpusē, nedaudz atgādina karavīra... |
|
Horvātija, Horvāti, Sieviešu  Šo tradicionālo horvātu galvassegu dēvē par baretu vai crvenkapu (sarkano cepurīti), to valkā gan vīrieši, gan... |
Portugāle, Portugāļi, Vīriešu  Šīs zemnieku cepures vārdā tiek dēvēti visā Portugālē populārie svētki, kas augusta otrajā nedēļā notiek Alkošetes... |
Spānija, katalāņi, Vīriešu  Vidusjūras valstīs šādas cepures bija pazīstamas jau kopš viduslaikiem. Tās valkāja nabadzīgo piekrastes ciemu... |
|
Portugāle, portugāļi, Vīriešu  Portugālē ir divu veidu barrette tipa cepures, viena no tiem ir tā saucamā barrette verde (tulk. no spāņu val. "zaļā... |
Irāna, kaškaji, Vīriešu  Tjurku valodā runājošie nomadi kaškaji apdzīvo Farsas, Huzestānas un Isfahānas provinces Irānas dienvidrietumos. Šeit... |
Ķīna, Ķīnieši, Bērnu  Agrāk tādas cepurītes bija nacionālā tērpa daļa, tajās bija patīkami iziet pilsētā, kad Ķīnā valdīja manču dinastija... |
|
Vjetnama, hmongi, Bērnu  Šādas cepurītes Vjetnamā bērniem tiek vilktas 1-2 gadu vecumā, kad tie pārsvarā savu laiku pavada piesieti mātei uz... |
Vjetnama, dao tien (monētu dzao), Bērnu  Šī neparastā cepure, kas iegādāta kādā Hanojas krāmu tirdziņā nāk no tā dēvētās "monētu dzao" (dao tien) cilts, kas... |
Ķīna (Guansi-Čžuan), Čžuan, Bērnu  Čžuan ir ir tauta, kas dzīvo Dienvidķīnas autonomā apvidū, tās nosaukums ir Guansi-Čžuan. Vjetnamā čžuanus sauc par... |
|
Ķīna, Guansi Čžuan, dong, Bērnu  Dong tauta apdzīvo teritorijas Huičžou, Huaņas provinē un Guansi Čžuan apgabalu Dienvidķīnā. Viņu valoda pieder tai-... |
Ķīna (Gaičžou), Mjao, Bērnu  Dienvidķīnas un Indoķīnas pussalas tautām ļoti patīk uzpost savus bērnus svētkiem, tāpēc bieži vien bērnu tērpi ir ļoti... |
Laosa, oi, Bērnu  Dienvidaustrumāzijas kultūrā bērnu galvassegām ir īpaša loma. Tās nav līdzīgas ne vīriešu ( šodien gandrīz vairs nav... |